Metalurģijas jomā silīcija karbīda tīģeļa ražošanas vēsture, ko izmanto neķītru metālu kausēšanai, var izsekot līdz pagājušā gadsimta 30. gadiem. Tā sarežģītais process ietver izejvielu sasmalcināšanu, partijas veidošanu, roku vērpšanu vai rullīšu veidošanos, žāvēšanu, šaušanu, eļļošanu un mitrumu izturīgu. Izmantotajās sastāvdaļās ietilpst grafīts, māls, pirofilīta klinkeris vai augstas alumīnija oksīda boksīta klinkeris, monosilica pulveris vai ferosilicon pulveris un ūdens, kas sajaukts noteiktā proporcijā. Laika gaitā ir iestrādāts silīcija karbīds, lai uzlabotu siltumvadītspēju un uzlabotu kvalitāti. Tomēr šai tradicionālajai metodei ir liels enerģijas patēriņš, ilgs ražošanas cikls, kā arī lieli zaudējumi un deformācija pusfabrikātā produkta posmā.
Turpretī mūsdienu vismodernākais tīģeļa formēšanas process ir izostatiska presēšana. Šī tehnoloģija izmanto grafīta silikona karbīda tīģeli ar fenola sveķiem, darvu vai asfaltu kā saistošo līdzekli, kā arī grafīta un silīcija karbīdu kā galvenās izejvielas. Iegūtajam tīģelim ir zema porainība, augsts blīvums, vienmērīga tekstūra un spēcīga izturība pret koroziju. Neskatoties uz šīm priekšrocībām, sadegšanas process izdala kaitīgus dūmus un putekļus, izraisot vides piesārņojumu.
Silīcija karbīda tīģeļa ražošanas attīstība atspoguļo nozares pastāvīgo efektivitātes, kvalitātes un vides atbildību. Tā kā tehnoloģija attīstās, galvenā uzmanība tiek pievērsta metožu izstrādei, lai samazinātu enerģijas patēriņu, saīsinātu ražošanas ciklus un mazinātu ietekmi uz vidi. Tīģeļa ražotāji pēta novatoriskus materiālus un procesus, lai sasniegtu šos mērķus, cenšoties panākt līdzsvaru starp tradīcijām un modernitāti. Tā kā turpina pieaugt pieprasījums pēc nederīgiem metāla kausēšanas, tīģeļa ražošanas attīstībai būs būtiska loma metalurģijas nākotnes veidošanā.
Pasta laiks: Apr-08-2024